(1981)
Mākslinieks, gleznotājs, starptautiski atzīts grāmatu ilustrators, animācijas filmu mākslinieks un režisors. Mācījies Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā un Andreja Granta fotostudijā, absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu (2003). Strādājis starptautiskās reklāmas aģentūrās, kopš 2000. gada piedalījies vairāk nekā 20 starptautiskās videomākslas, glezniecības un grāmatu ilustrāciju izstādēs visā pasaulē. Kopš 2007. gada ilustrē grāmatas, īpaši bērnu auditorijai, saņēmis vairākas Gada balvas grāmatniecībā, 2012. gadā atzīts par Latvijas labāko grāmatu mākslinieku, ticis nominēts pasaulē prestižākajai – Astrīdas Lindgrēnas – balvai bērnu literatūrā.
Vairāku animācijas filmu mākslinieks, izstrādājis filmu tēlus un vidi, 2011. gadā debitējis kā animācijas režisors ar filmu Ursus, saņemot Nacionālā filmu festivāla balvu par labāko debiju, apbalvots arī kā labākais animācijas mākslinieks par filmu Kā Lupatiņi mazgājās.
(informācija no Filmas.lv)
Saruna par profesiju ar Reini Pētersonu.
VAI BĒRNĪBĀ TEV BIJA INTERESE PAR ANIMĀCIJU, FILMU VAROŅIEM UN ILUSTRĀCIJU?
Jā. Ļoti gaidīju katru iespēju tikt pie animācijas filmu skatīšanās, kas nebija bieži. Dažreiz mēģināju redzētos tēlus zīmēt pēc tam pats. Bērnībā daudz laika pavadīju viens pats un, lai nebūtu garlaicīgi, izdomāju visādus notikumus, tēlus un tos zīmēju. Smējos viens pats, pie galda sēdēdams. Mani vecāki daļu no šiem zīmējumiem ir saglabājuši mapēs, un paretam ir interesanti tos pašķirstīt.
AR KO ATŠĶIRAS ZĪMĒT GRĀMATU VAROŅUS VAI FILMU VAROŅUS?
Iepriekš animācijas filmu tēliem bija svarīgi ierobežot detaļu daudzumu, salīdzinot ar statiskām ilustrācijām, piemēram, grāmatai. Jo bija jārēķinās, ka tās visas būs no kadra uz kadru jāanimē. Kopš tā laika tehnoloģijas ir stipri gājušas uz priekšu, un virtuālie darbarīki piedāvā visai plašas iespējas izpausties, tā ka pašlaik lielākā atšķirība droši vien ir domāt par filmas tēlu telpā un kustībā − kā tas uzvedīsies, kā izskatīsies no visām pusēm. Būtībā tas tēls jāiedzīvina iztēlē, pirms ir sākts to zīmēt. Ilustrējot grāmatu, ir vairāk iespēju atklāt un radīt ko jaunu jau esot procesā, kurpretim veidojot animācijas filmu, skaidrībai par to, kā viss izskatīsies, ir jābūt jau sākumā.
KĀ TEV RADĀS IDEJA VEIDOT SAVU FILMU? VAI VISPIRMS RADĀS IDEJA PAR TĒLIEM VAI STĀSTS?
Īsumā – jā, vide, tēli un sajūta bija pirms konkrētā stāsta. Paskaidrojot mazliet plašāk, – bija divi soļi. Pirmais – apstākļu sakritības dēļ biju ticis pie iespējas kādu laiku nodarboties tikai ar radošām lietām vienā mākslinieku rezidencē. Ideja par animācijas filmu atnāca organiski, jo animācija kā process man vienmēr bija interesējusi un šī bija iespēja to mēģināt sākt darīt pašam arī praktiski. Tajā laikā man bija pilnīga nulles pieredze ar zīmēto animāciju, un visu sanāca darīt, mācoties no savām kļūdām. Pēc trim mēnešiem biju uztaisījis 3 minūtes garu filmiņu par cirkus lāci. Pat ne gluži filmiņu − drīzāk tādu kā aizmetni idejai, pieteikumu, kā sajūtas fiksāciju par to, kas tas varētu būt. Tas bija pirmais solis. Otrais solis bija pēc 4 gadiem, kad aizgāju no darba reklāmas aģentūrā un sāku strādāt pie Edmunda Jansona viņa animācijas filmu studijā. Tobrīd tur tika beigts darbs pie filmas “Pavasaris Vārnu ielā”, un, domājot par nākamo filmu, tiku rosināts attīstīt tālāk manu cirkus lāča ideju. Tad arī ķēros pie stāsta – scenārija rakstīšanas un tālāk jau arī visa pārējā.
VAI TEV BIEŽI SANĀK ANIMĀCIJU TAISĪT PAŠAM?
Šobrīd nesanāk gan. Animācijas filmu studijā darbojos kā mākslinieks filmām, kurām režisors, scenārija autors un animatori ir citi cilvēki. Pa retam gadās kāds blakus projekts, kur animēju pats, bet tas ir bijis ļoti reti.
KĀDA IR TAVA IZGLĪTĪBA?
Esmu mācījies Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolā – tur apguvu zīmēšanas, gleznošanas un kompozīcijas pamatus, pēc tam studēju Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā – mācījos radoši domāt, risināt idejiskus uzdevumus, kā arī turpināju papildināt zīmēšanas un gleznošanas iemaņas, papildus sāku darboties ar video. Noteikti jāpiemin arī melnbaltās fotogrāfijas meistardarbnīca pie Andreja Granta Tehniskās jaunrades namā Annas ielā. Kā arī desmit gadi, strādājot par mākslinieku dažādās reklāmas aģentūrās, savā ziņā arī ir bijusi izglītojoša pieredze, jo iemācīja būt kodolīgam, izteikties maksimāli precīzi, bez “liekām kustībām”, taupīt laika resursus un izmantot dažādus veidus, kā efektīvi nodot stāsta vēstījumu.
KĀDAS ZINĀŠANAS, PRASMES, TALANTI, RAKSTURA ĪPAŠĪBAS UN IZGLĪTĪBA NODER, ESOT PAR TĒLU MĀKSLINIEKU ANIMĀCIJAS FILMĀM?
Būtībā noder viss. Visa iepriekšējā dzīves pieredze noder. Jo lielāks piedzīvotā, prasmju, pieredžu un zināšanu koferis, jo vieglāk atrast vai ieraudzīt kaut ko pazīstamu, jau sev zināmu, līdz ar to arī vieglāk izprast pašam un parādīt, attēlot citiem saistošā veidā. Pamatprasmes – mācēt zīmēt. Zināt – kā darbojas perspektīva, anatomija, gaismēnas, krāsu teorijas pamati utt. To visu var apgūt kādā mākslas izglītības iestādē vai daļējā pašmācības ceļā. Šos pamatus zināt ir svarīgi, jo tie ir darbarīki, kas tev atvieglo strādāšanu. Ir svarīgi iemācīties sistēmas, nevis vienu vientuļu rezultāta aspektu. Līdzība – cilvēks, kurš nav gājis mūzikas skolā, arī var iemācīties klavierskaņdarbu pa vienai notij, iekaļot to atmiņā, bet labāks ceļš ir iemācīties lasīt notis un klavieres kā mūzikas instrumentu, un tad jebkurš skaņdarbs kļūst viegli pieejams bez iekalšanas. Tāpat ar zīmēšanu – ja zini pamatlietas, iespējas ir neierobežotas.
KO TU IETEIKTU TOPOŠAJIEM MĀKSLINIEKIEM UN REŽISORIEM?
Skatieties daudz filmu, ko taisījuši citi, – tā jūs iemācīsieties saredzēt kontekstu un atšķirt labu no slikta, kas strādā un kas nestrādā. Sekojiet talantīgu mākslinieku un režisoru radošajai darbībai. Iedvesmojieties. Saprotiet, kas jums liekas saistošs, un padziļināti interesējieties par to. Izmantojiet tīkla iespējas, lai pašizglītotos. Mēģiniet nokļūt uz kādu no lielajiem animācijas filmu festivāliem. Rakstiet projektus. Mācieties no citu kļūdām. Esiet pozitīvi. Palīdziet viens otram – sadarbojieties. Esiet zinātkāri un atvērti. Neatkarīgi no tā, vai ir kādas prasmes vai priekšzināšanas, – ja ir kāda ideja, – sāciet to īstenot, jo tikai reāli darot var kaut ko pa īstam apgūt. Negaidiet, ka jums viss uzreiz izdosies, esiet pacietīgi, nepadodieties, meklējiet atbildes uz tehniskiem jautājumiem, lasiet forumus. Mēģiniet vēlreiz. Mēģiniet citādāk. Nesamierinieties ar “gan jau tā pat būs labi”, bet centieties izdarīt visu pēc iespējas labāk. Neesiet viduvēji, esiet vislabākie. Un vienmēr atcerieties –
Filmogrāfija
Režisors
- Ursus (2011)
Scenārija autors
- Ursus (2011)
Mākslinieks
- Bize un Neguļa (2017)
- Kā Lupatiņi slēpās (2015)
- Kā Lupatiņi precējās (2014)
- Kā Lupatiņi būvēja maju (2014)
- Kā Lupatiņi veseļojās (2014)
- Kā Lupatiņi mazgājās (2010)
Mākslinieks [anim.]
- Uz spēles Latvija (2014)
- Kā Lupatiņi uzminēja (2012)
- Kā Lupatiņi šūpojās (2012)
- Ursus (2011)
- Pavasaris Vārnu ielā (2009)
Multiplikācijas/kombinēto kadru mākslinieks
- Uz spēles Latvija (2014)
Reiņa Pētersona mājas lapa: http://reinispetersons.com/
Iet uz:
