PROFESIJAS ANIMĀCIJĀ

 

 

 

uzsaukums2.1

 

 

 

Animācija (no latīņu animātiō — ‘atdzīvināšana’) ir attēlu secīga rādīšana, lai panāktu kustības ilūziju. Tā var būt arī ātra uz klades malas zīmētu tēlu pāršķiršana. Animācija nav tas pats, kas animācijas filma.  Animācijas filma ir mākslas darbs, kura radīšanas procesā ir iesaistīti daudzi dažādu profesiju cilvēki. Katrai no profesijām ir sava specifika. Lai par to gūtu labāku priekšstatu, lasi tālāk!

 

scen-1.4

 

scen-2_Foto Agnese Zeltina

 

Scenārija rakstīšana ir amatprasme, tātad tam nepietiek vien ar spilgtu iztēli. Scenārijam jābūt ar dramaturģisku uzbūvi (gandrīz kā lugai) un vizuāli aprakstošam.

 

 

 

 

 

Bize-3

Scenārijs ir stāsta koncentrāts, kurā ir atstāts tikai pats svarīgākais. Kodolīgs, vizuāls stāsts ar trim daļām – sākumu, attīstību un noslēgumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Personība tuvplānā:

 

Lote Eglīte ir scenārija autore vairākām īsfilmām, divām dokumentālām filmām un divām animācijas filmām. Pašlaik strādā pie scenārija pilnmetrāžas spēlfilmai bērniem. Lotei Eglīte saka: “Apskaties sev apkārt telpā, izvēlies kādu priekšmetu un izdomā, kā tas ir gadījies, ka tas tagad atrodas tieši šeit. Tur jau būs stāsts.”

Vairāk lasi šeit

 

 

 

 

 

 

Rrež-1

Rrež-2_Foto Agnese Zeltina

 

Pirms filmas tapšanas rodas vairākas idejas. Režisors idejas pieraksta, un tad, kad top filma un scenārijs, viņš tās izmanto. Dažkārt filma top vairākus gadus pēc idejas rašanās, tāpēc ļoti noderīgas ir skiču klades.

 

 

 

 

 

 

Rrež-3_Foto Agnese Zeltina

Kad ir skaidra ideja par filmu, tiek zīmēts kadruplāns . To var zīmēt gan uz papīra, gan datorā, izmantojot speciālu kadruplānu veidošanas programmu. Tas pēc uzbūves ir līdzīgs komiksam.

 

 

 

 

Rrež-4_Foto Agnese Zeltina

Animācijas filmai svarīgs ir tēlu izskats. Režisors var izdomāt un zīmēt tēlus pats, bet var arī pieaicināt mākslinieku, kā šajā gadījumā. Režisors izlemj, kuru no tēlu variantiem viņš izmantos filmā.

 

 

 

 

 

 

Rrež-5_Foto Agnese Zeltina

Katrai filmai ļoti svarīga ir mūzika un skaņa. Mūziku rada komponisti, bet režisors izvēlas, kura būs piemērota filmai.

 

 

 

 

 

 

Rrež-6_Foto Agnese Zeltina

Režisors izdomā, kā kustēsies tēli, un savu ieceri izstāsta animatoram, kurš pēc tam to animē. Ir filmas, kuras režisors animē pats, bet, ja filma ir gara, ir vajadzīgs labs animators, kurš palīdz darbā.

 

 

 

 

Rrež-8_Foto Agnese Zeltina

Kad filmas visas daļas (animācija, mūzika, skaņa) ir pabeigtas, tad režisors ir atbildīgs par to, kā tas viss tiks salikts kopā. To sauc par filmas montāžu.

 

 

 

 

 

 

Personība tuvplānā:

 

Edmunds Jansons ir vairāku filmu režisors, kurš saņēmis balvas slavenos pasaules filmu festivālos. Edmunds Jansons ir izveidojis studiju Atom Art un ir gandrīz visu šajā studijā tapušo filmu režisors un garīgais tēvs. Edmunds Jansons ir cilvēks, kurš nepārtraukti pilnveidojas pats un mudina pilnveidoties gan savus līdzgaitniekus, gan studentus un darbiniekus.

Vairāk par Edmundu Jansonu lasi šeit

 

 

 

 

 

 

mak-1

 

Filmu mākslinieks ir daudzpusīgs; viņš nestrādā tikai animācijas studijā. Mākslinieks saņem no režisora uzaicinājumu zīmēt tēlus konkrētai filmai un viņš pastāsta māksliniekam, kādi, viņaprāt, varētu izskatīties tēli.

 

 

 

 

 

 

 

Mākslinieks uzzīmē pirmos variantus tēlam.

 

 

 

 

 

 

Tēlu izveides process ir ilgs. Pirmās skices bieži atšķiras no tā, ko skatītājs redz filmā.

 

 

 

 

 

 

 

Kad režisors ir apmierināts ar tēlu izskatu, mākslinieks uzzīmē kartam tēlam precīzu izskatu visos nepieciešamajos rakursos − no priekšas, sāniem, aizmugures un ar dažādām emocijām. Tos izmanto animatori, lai zinātu, kādam tēlam ir jāizskatās dažādās situācijās.

 

 

 

 

 

 

 

 

Mākslinieks veido vidi, kurā notiks filmas darbība. To sauc par fonu.

 

 

 

 

 

 

ma-7_Foto Agnese Zeltina

 

Mākslinieks filmā ieliek arī kaut ko personīgu – lietas vai epizodes no savas ikdienas. Animācijas filma ir vizuāls darbs, tāpēc režisoram ir ļoti svarīgi, kādu mākslinieku izvēlēties.

 

 

 

 

 

 

Reinis

Uzspied uz šā .gif attēla!

 

 

 

 

 

 

 

 

Personība tuvplānā:

 

Reinis Pētersons ne tikai veido tēlus animācijas filmām, bet arī ilustrē bērnu grāmatas, zīmē datorspēles un galda spēles, skicē dekorācijas leļļu teātra izrādēm, veido plakātus un ir režisors arī savai animācijas filmai “Ursus”. Reinis Pētersons jauniem filmu veidotājiem iesaka: “Negaidiet, ka jums viss uzreiz izdosies, esiet pacietīgi, nepadodieties, meklējiet atbildes uz tehniskiem jautājumiem, lasiet forumus. Mēģiniet vēlreiz. Mēģiniet citādāk. Nesamierinieties ar “gan jau tā pat būs labi”, bet centieties izdarīt visu pēc iespējas labāk. Neesiet viduvēji, esiet vislabākie.”

Vairāk lasi šeit

 

 

 

 

 

 

Kad ir izdomāta filmas ideja, tā ir jāuzzīmē filmas kadruplānā. Zīmējot kadruplānu,  jāpieturas pie vairākiem principiem. Šajā gadījumā to zīmē filmas režisors, bet bieži to uzzīmē filmas mākslinieks vai no malas pieaicināts cilvēks. Kadruplānu zīmē ne tikai animācijas filmām, bet arī mākslas filmām.

 

 

 

 

 

 

 

Visbiežāk sākumā tiek izveidota tēlu iecere.

 

 

 

 

 

 

 

Tālāk tiek uzzīmēts, kā tēls izskatīsies dažādās situācijās.

 

 

 

Tiek uzzīmēts kāds aptuveni būs tēla raksturs.

 

 

 

 

 

Pēc tēla izveides var attīstīt scenāriju, sīkāk iztēloties filmas gaitu. Filmas scenārijs dažkārt pat mainās pirms un pēc filmas galveno tēlu vizuālā izskata izveides.

 

Kad scenārijs ir aptuveni skaidrs, tiek zīmēts kadruplāns.

 

 

 

 

Sākumā var tikt uzzīmētas svarīgākās filmas epizodes. Tiek ieskicēta filmas noskaņa un vide. Tas palīdz virzīties tālāk un zīmēt pārējos filmas notikumus.

 

 

 

 

Zīmējot kadruplānu, tiek parādīts, kur būs aina ar tuvplānu un kur būs kopējais skats. Lai filmu nebūtu garlaicīgi skatīties, ir svarīgi, lai tēli būtu redzami tuvāk, tālāk, akcentētas to detaļas un veidoti kopējie plāni. Zīmējot kadruplānu, tiek jau paredzēts, kur kadrā notiks darbība, no kuras uz kuru pusi pārvietosies u. tml.

 

 

 

 

Zīmējot kadruplānu, var saprast filmas secību, kas aiz kā notiks. Lai akcentētu filmas noskaņu, piemēram, vasaru, šeit tiek ielikts kadrs ar logu un putniem. Tālāk tiek akcentēta darbība, kuru ir svarīgi pamanīt, un, protams, šeit tiek izmantots tuvplāns (vīrietis skujas). Tālāk ir skats ar galveno varoni, kura pļauj zāli , lai redzētu, ka tas ir āra kopplāns. Kadrs mazliet attālinās, un mēs redzam, ka  tur ir arī celiņš. Nākamajā kadrā tiek akcentēta sievietes gaita pa celiņu – tuvumā utt.

 

 

 

 

Tā kadruplānā tiek vizualizēts filmas stāsts. Kur svarīgi ir parādīt kaut ko tuvumā, kur tālāk un kur vienkārši kompozicionāli nepieciešami noskaņas kadri.

 

 

 

 

 

 

Kadruplānā tiek parādīts, no kāda skatupunkta būs redzama darbība, kā, piemēram, no augšas, tieši pretim vai kā tamlīdzīgi.

 

 

 

 

 

 

Kad kadruplāna pirmā versija ir pabeigta, režisors izvērtē, vai scenārijā nav nepieciešami vēl kādi papildinājumi un vai stāsts tiek parādīts vizuāli pietiekami interesanti.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ja filmai ir nepieciešami uzlabojumi, tiek iezīmētas papildu epizodes kadruplānā.

 

 

 

 

 

 

Lunohod_Vladimirs-Lescovs_foto-Agnese-Zeltina-14 Lunohod_Vladimirs-Lescovs_foto-Agnese-Zeltina-13 Kad kadruplāna kopskats ir pabeigts, var piestrādāt atsevišķi pie katras epizodes izskata, bet tas visbiežāk tiek papildināts situāciju zīmējumos.

 

 

 

 

Lunohod_Vladimirs-Lescovs_foto-Agnese-Zeltina-16 Lunohod_Vladimirs-Lescovs_foto-Agnese-Zeltina-15

 

 

Personība tuvplānā:

Vladimirs Ļeščovs ir režisors 8 filmām, kuras no idejas līdz producēšanai, lielākoties, veido pats, un tām ir izteikts mākslinieka rokraksts. Filmas top Vladimira Ļeščova studijā Lunohod. Režisoram filmu veidošana ir pamatnodarbošanās, un, kā saka režisors, ja viņš neveidotu animācijas filmas, viņš pat nevar iedomāties, ar ko viņš nodarbotos.

Vairāk lasi šeit

 

 

 

 

 

Lell-1_Foto Agnese Zeltina

Pirms leļļu animators sāk darbu, režisors pastāsta, kāds raksturs, emocijas un izturēšanās, viņaprāt, ir tēlam. Kādi notikumi būs konkrētajā epizodē.

 

 

 

 

Lell-2_Foto Agnese Zeltina

 

Ja režisors ir ieceres autors, tad animators ir kustību meistars. Kustinot lelli, viņš nojauš, kā kustība izskatīsies filmā. Katram animatoram ir savs rokraksts. Jo pieredzējušāks ir animators, jo precīzāk viņš prot īstenot savu ieceri.

 

 

 

 

 

 

 

Lell-3_Foto Agnese Zeltina

 

Leļļu animācija top Stop motion tehnikā. Animators pakustina kādu lelles detaļu, nofilmē vai nofotografē kadru.

 

 

 

 

 

 

Lell-4_Foto Agnese Zeltina

 

Pakustina tālāk, nofilmē, atkal pakustina, atkal nofilmē. Svarīgi, lai kadrā netiktu nofilmētas savas rokas.

 

 

 

 

 

 

Lell-5_Foto Agnese Zeltina

 

Kustība veidojas, tēlu pārvietojot vai kustinot pa konkrētu attālumu. Ja tēls kustās lēni, to kustina pa nelielu attālumu, bet, ja kustās ātri, – pa lielāku.

Ja epizodē ir vairāki tēli, ir svarīgi neaizmirst pakustināt visus tēlus. Animatora darbā svarīga ir spēja koncentrēties.

 

 

 

 

Lell-6_Foto Agnese Zeltina

 

Darba procesā režisors skatās, vai animatora izveidotā kustība pilnībā atbilst viņa iecerei.

 

 

 

 

 

 

 

Uzspied uz šā .gif attēla!

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Personība tuvplānā:

 

Jānis Cimmermanis, veidojot filmām scenārijus, cenšās visu atcerēties galvā un uzsver, ka leļļu animācijas režisoriem ir jābūt labai atmiņai, lai varētu paturēt prātā visas nianses, kas jāiemūžina katrā filmēšanai uzstādīajā epizodē. Ja kaut ko ir aizmirsies uzfilmēt, un epizodes uzstādījums ir jau noņemts, to atlikt atpakaļ tieši tādā pašā izskatā ir ļoti grūti. Vairāk lasi šeit

 

 

 

 

 

Dace Rīdūze ir leļļu kino animatore un režisore vairākām animācijas filmām. Viņa saka: “Jau kādu laiku esot animācijas pasaulē, šķiet, ka animatoram galvenās ir šādas rakstura iezīmes − interese par šo darbu, milzīga pacietība, spēja radoši risināt dažādas situācijas.”

Kā sākt animatora gaitas, ko ir svarīgi zināt un mācīties, skaties šeit

 

 

 

 

 

 

 

plast-0

plast-1

Plastilīna animācijā tēlus neveido un nemīca uz vietas animēšanas laikā, bet gan tos izgatavo iepriekš. Tēli vispirms tiek uzzīmēti.

 

 

 

 

 

plast-2_Foto Agnese Zeltina

 

Plastilīna tēlus veido mākslinieks ar tēlnieka vai keramiķa iemaņām. Kad tie ir gatavi, tēli tiek nogādāti studijā animēšanai.

 

 

 

plast-3_Foto Agnese Zeltina

 

Viens un tas pats tēls tiek izgatavots dažādās pozās, piemēram, stāvot, sēžot, lidojot vai skrienot.

 

 

 

 

 

plast-4_Foto Agnese Zeltina

 

Animators prot apieties ar plastilīnu un zina, kā tēlu salabot, ja kaut kas saplīst animēšanas procesā.

 

 

 

 

plast-5_Foto Agnese Zeltina

 

Plastilīna animācijā ir dažādi triki, piemēram, fonu neanimē kopā ar tēlu, bet gan pieliek filmas pēcapstrādes laikā, vai arī tēla gaitu veido, nebalstot tēlu uz pamatnes.

 

 

 

 

 

plast-6_Foto Agnese Zeltina

 

Grimašu atveidošanai plastilīna animācijā izmanto maināmas sejas vai galvas.

 

 

 

plast-7_Foto Agnese Zeltina

 

 

 

 

 

plast-8_Foto Agnese Zeltina

 

plast-9_Foto Agnese Zeltina

 

Darba procesa laikā animatoram ir jāpārbauda paveiktais un jāpārliecinās, vai kustība ir izdevusies. Ja animators ir arī filmas režisors, tad viņš pats arī izlemj, vai izveidotais ir atbilstošs iecerei.

 

 

 

 

Skapāns

Uzspied uz šā .gif attēla!

 

 

 

 

 

 

 

 

Personība tuvplānā:

 

Nils Skapāns ir režisors daudzām plastilīna animācijas filmām, kas domātas gan bērniem, gan pieaugušajiem, veidotas no krāsaina plastilīna ar krāsainu saturu. Par animācijas veidošanu Nils Skapāns saka šādi: “Zināšanas un prasmes rodas, tikai kaut ko darot. Vajadzīga liela vēlēšanās un kaut kāda traki liela pārliecība, ka tu to vari! Nu jā, un, ja dikti gribas nodarboties ar animāciju, tad pilnīgi noteikti ir vajadzīga tāda īpašība kā PACIETĪBA.”

Vairāk par to ko domā Nils Skapāns par animāciju vari lasīt šeit

 

 

 

 

 

 

2D_An-1

 

2D-1_Foto Agnese Zeltina

2D datoranimācijas veidošanā izmanto speciālas datorprogrammas. Animators zīmē uz speciālas planšetes ar digitālo zīmuli.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2D-2_Foto Agnese Zeltina

Režisors pastāsta animatoram, kāda epizode ir jāanimē. Pirms sākt darbu, animators izpēta tēlus, lai varētu tos pareizi iekustināt.

 

 

 

 

 

 

2D-3_Foto Agnese Zeltina

 

Animatoram ir jāprot labi zīmēt, lai precīzi atveidotu mākslinieka veidotos tēlus un režisora iecerēto filmas raksturu.

 

 

 

 

 

 

2D-4_Foto Agnese Zeltina

Animators kadru pa kadram izmaina zīmējumu. Sāk veidoties kustība

 

 

 

 

 

2D-5_Foto Agnese Zeltina

Animācijas programmā var ērti apskatīties, kāda kustība ir sanākusi. To var apskatīties gan animators, gan režisors.

 

 

 

 

 

Kad animācija ir gatava, zīmējumi tiek nodoti krāsošanai animatora asistentam.

 

 

 

 

 

 

Duums

Uzspied uz šā .gif attēla!

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Personība tuvplānā:

 

Mārtiņš Dūmiņš ir animators, kurš daudz ir iemācījies pašmācības ceļā. Viņš uzsver, ka galvenais ir sākt darīt. Darot arvien vairāk un vairāk, var sākt novērtēt, kas ir pareizi, kas nepareizi uztaisīts, kā ērtāk, ātrāk un vizuāli labāk izveidot animāciju. Mārtiņš Dūmiņš ir gandrīz visu Atom Art studijā tapušo filmu galvenais animators.

Vairāk par to visu lasi šeit

 

 

 

 

 

 

ZimAn-1

 

ZimAn-1_Foto Agnese Zeltina

Animāciju filmām veido pa atsevišķām ainām vai epizodēm. Katra apt. 20 sekundes garā aina top, vadoties pēc scenārija. Balstoties uz kadruplānu, top situāciju zīmējumi (katrai ainai 1−3), kurus šajā gadījumā uzzīmē režisors pats.

 

 

 

 

 

ZimAn-2_Foto Agnese Zeltina

 

Balstoties uz situācijas zīmējumiem, animators veido pamata kustību.

 

 

 

 

 

 

 

ZimAn-3_Foto Agnese Zeltina

 

Uz katras lapas tēls ir uzzīmēts citā pozīcijā. Lai nesajuktu kārtība, visi zīmējumi tiek numurēti.

 

 

 

 

ZimAn-4_Foto Agnese Zeltina

 

Darbam ir nepieciešams gaismas galds, lai vairākām lapām cauri varētu redzēt iepriekšējos zīmējumus un precīzi pārzīmēt tēlu izmainītā pozīcijā.

 

 

 

 

 

ZimAn-5_Foto Agnese Zeltina

 

Lai animators saprastu, kā veidojas kustība, viņš šķirsta zīmējumus.

 

 

 

 

 

ZimAn-6_Foto Agnese Zeltina

 

Zīmējumu šķirstīšanu sauc par “flipošanu”. Ja animators redz, ka vēlamā kustība nav izdevusies, viņš to labo.

 

 

 

 

ZimAn-7_Foto Agnese Zeltina

 

Zīmējumi tiek daudzkārt laboti, dzēsti un švīkāti, līdz tiek iegūta vēlamā kustība, tāpēc šo procesu sauc par “melno animāciju”. Svarīgāks ir nevis zīmējuma izskats, bet gan tēla kustība.

 

 

 

 

 

Personība tuvplānā:

 

Jurģis Krāsons ir vispusīgs cilvēks. Viņš ir gan animācijas filmu režisors un mākslinieks, gan arī pašlaik Latvijā ražīgākais spēlfilmu mākslinieks.  Jurģis Krāsons ir arī pasniedzējs un ir izveidojis savā dzimtajā pilsētā Rojā filmu festivālu RojaL, kas katru gadu notiek augustā. Bērnībā Rojā viņš zīmēja dažādas jocīgas karikatūras, kas citiem bērniem likās ļoti smieklīgas.

Vairāk par Jurģi Krāsonu lasi šeit

 

 

Marina Trēde par animāciju ir domājusi jau no agras bērnības, kad viņai patika zīmēt ķiņķēziņus, bet animatori likušies kā kaut kas liels un nesasniedzams, tādi kā pārcilvēki. Tagad Marina Trēde animācijā strādā jau 23 gadus. Marina saka, ka tas, kurš grib kļūt par animatoru, tas arī kļūs.

Vairāk lasi šeit

 

 

 

 

 

 

 

 

AnimAsist-1_Foto Agnese Zeltina

Kad ir gatava “melnā” animācija, katru zīmējumu ir jāpārzīmē rūpīgāk. Asistentam ir jākontrolē, vai tēls ir pareizās proporcijās atbilstoši mākslinieka skicei.

 

 

 

 

 

 

AnimAsist-2_Foto Agnese Zeltina

 

Asistents pārzīmē katru zīmējumu ar precīzu līniju bez grubuļiem un švīkām, jo citādi līnija ekrānā raustās.

 

 

 

 

AnimAsist-3_Foto Agnese Zeltina

 

Uz atsevišķām lapām asistents zīmē gaismas un ēnas.

 

 

 

 

 

 

 

AnimAsist-4_Foto Agnese Zeltina

 

Vienlaikus šķirstot vairākus zīmējumus, asistents pārbauda, vai viss ir kārtīgi pārzīmēts un vai līnijas neraustās.

 

 

 

 

 

AnimAsist-5_Foto Agnese Zeltina

 

Asistents savu darbu nodod tālāk filmas montāžai vai krāsošanai.

 

 

 

 

 

 

 

Uzspied uz šā .gif attēla!

 

 

 

 

 

 

 

 

Personība tuvplānā:

Mairis Naglis studē Latvijas Mākslas akadēmijā, kur viņam iestāties palīdzēja darba pieredze studijā Krasivo Limited. Zīmēt un krāsot ēnas, gaismas, toņus un pustoņus vairākiem simtiem zīmējumu, tas ir nopietns treniņš pirms iestāšanās augstskolā. Mairis zīmē animācijas tīros zīmējumus, velk precīzas līnijas, pārzin labāko zīmuļu markas un roka viņam netrīc. Vairāk skaties šeit

 

 

 

 

 

 

krasoshana

 

AnKras-1_Foto Agnese Zeltina

Mūsdienās filmas, parasti, krāso datorā. Ja animācija ir zīmēta uz papīra, tad zīmējumus vispirms ieskenē.

 

 

 

 

 

 

 

AnKras-2_Foto Agnese Zeltina

Atsevišķi ieskenē gan tēlus, gan ēnas un gaismas.

 

 

 

 

 

AnKras-3_Foto Agnese Zeltina

Zīmējumi tiek krāsoti speciālās animācijas krāsošanai paredzētās programmās. Katrai detaļai ir sava krāsa, kas tiek “ielieta” zīmējumā.

 

 

 

 

 

 

AnKras-4_Foto Agnese Zeltina

Krāsošanas procesā ir jāskatās, vai visas zīmējuma līnijas ir noslēgtas, jo citādi krāsa var izplūst pa visu zīmējumu. Pēc tam krāso ēnas un gaismas.

 

 

 

 

 

 

Personība tuvplānā:

 

Undīne Ruska ir cilvēks, kurš ir izaudzis animācijas studijā, jo viņas mamma ir animatore. Undīnei interesē un patīk viss, kas saistīts ar animāciju.

Vairāk par Undīni Rusku lasi šeit

 

 

 

 

 

 

Stikla_An-1

 

Stikla_An-2

Ne vienmēr animācijas zīmējumi ir jākrāso, dažkārt tie uzreiz tiek veidoti krāsaini.

 

 

 

 

 

 

 

 

Stikla_An-3

Viens no veidiem, kā to darīt, ir zīmējums uz stikla.

 

 

 

 

 

 

 

 

Stikla_An-4

Lai veidotu animāciju uz stikla, ir nepieciešams speciāls gaismas galds.

 

 

 

 

 

 

 

 

Personība tuvplānā:

 

vitolsKārlis Vītols ir savu animācijas filmu režisors un mākslinieks vienlaikus. Viņš taisa filmas pieaugušo auditorijai. Kārļa Vītola filmas ir veidotas pārsvarā datoranimācijas tehnikā, un daudzas no tām viņš ir veidojis viens pats. Pēdējo filmu Kārlis Vītols veido uz stikla, un līdzīgi kā citās viņa filmās sižetam ir saistība ar mitoloģiju.

Pēdējā Kārļa Vītola filma līdzinās gleznai uz stikla. Filmas treileri var apskatīt šeit

 

 

 

 

 

 

3D-1

 

3D_anim-1_Foto Agnese Zeltina

3D tēli tiek veidoti pēc režisora vai mākslinieka skicēm.

 

 

 

 

 

 

 

3D_anim-2_Foto Agnese Zeltina

Skices ir pamats 3D objekta tapšanai speciālā programmā.

 

 

 

 

 

 

 

3D_anim-3_Foto Agnese Zeltina

Tiek uzbūvēts telpisks objekta karkass.

 

 

 

 

 

 

 

3D_anim-4_Foto Agnese Zeltina

Karkass tiek pārvilkts ar “digitālu ādu”, uz kuras kā tekstūra ir bilde vai zīmējums.

 

 

 

 

 

 

 

3D_anim-5_Foto Agnese Zeltina

Izveidotais objekts tiek saglabāts programmas bibliotēkā, no kuras to var izņemt un ielikt vajadzīgajā filmas vidē.

 

 

 

 

 

 

3D_anim-6_Foto Agnese Zeltina

Filmas 3D vide arī tiek veidota līdzīgi kā objekti. Ja tā atbilst reāli jau esošai videi, tā tiek veidota ar īpašu rūpību.

 

 

 

 

 

 

3D_anim-7_Foto Agnese Zeltina

3D objekti tiek salikti kopā, izveidojot pilsētas ainavu.

 

 

 

 

 

 

3D_anim-8_Foto Agnese Zeltina

Vides objektiem piešķir nepieciešamo krāsu.

 

 

 

 

 

 

3D_anim-9_Foto Agnese Zeltina

Kad vide ir gatava, tai ir arī gaismas un ēnas.

 

 

 

 

 

 

Personība tuvplānā:

 

Maigurs Prūsāns pašmācības ceļā 2 nedēļu laikā ir apguvis 3D programmu. Maigurs māk zīmēt animāciju un uztaisīt Dailes teātri 3D vidē.

Vairāk par Maiguru Prūsānu lasi šeit

 

 

 

 

 

 

montaza-1

 

Mont-1_Foto Agnese Zeltina

Montāžas procesu kontrolē režisors. Tikai viņš zina, kādai rezultātā būtu jāizskatās filmai

 

 

 

 

 

 

Mont-2_Foto Agnese Zeltina

 

Sākumā datora programmā tiek ieimportēti visi gatavie faili. Ja filma vēl nav izkrāsota, tiek samontēta “melnā” animācija, kas darba procesā tiek aizstāta ar izkrāsotu un pabeigtu materiālu.

 

 

 

 

 

Mont-3_Foto Agnese Zeltina

 

Montāžas procesā datorprogrammā tēli – objekti, varoņi vai foni – tiek izkārtoti pa dažādiem līmeņiem. Katram līmenim ir jāliek savs nosaukums, jo kopējais līmeņu skaits var sasniegt vairākus desmitus.

 

 

 

 

 

Mont-4_Foto Agnese Zeltina

 

Montāžas procesā tiek liktas kopā arī gaismas un ēnas. Tās ir pakārtotas videi, kurā tēls atrodas. Dažkārt tie var būt pat desmit dažādi līmeņi, veidoti tikai no gaismām un ēnām.

 

 

 

 

 

 

Mont-5_Foto Agnese Zeltina

 

 

 

 

 

 

 

 

Mont-6_Foto Agnese Zeltina

 

 

 

 

 

 

 

 

Mont-7_Foto Agnese Zeltina

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Personība tuvplānā:

 

Mārtiņš Veļa montāžu iemācījās pats un sāka strādāt animācijā, jo viņu aizrauj radošais process. Strādājot pie filmas “Kā atmest smēķēšanu”, Mārtiņš, ietekmējoties no filmas stāsta, pats ir atmetis smēķēšanu un sācis skriet pusmaratonus. Vairāk lasiet šeit un gaidiet uz ekrāniem filmu “Kā atmest smēķēšanu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

opera-1_Foto Agnese Zeltina

Uzstādīt leļļu vai plastilīna animācijas scēnu ir ļoti sarežģīti. Ir svarīgs pareizs apgaismojums, kameras asums. Fons nedrīkst būt kādā no tēlu krāsām.

 

 

 

 

 

 

 

opera-2_Foto Agnese Zeltina

 

Operators uzstāda gaismu tā, lai tēli, kas ir uzmanības centrā, nebūtu ēnā.

 

 

 

 

 

 

 

 

opera-3_Foto Agnese Zeltina

 

Tēlam, uz kuru ir uzmanība, vienmēr jābūt fokusā. Asumu uzstādīt scēnai ir sarežģīti, jo dažādi objekti vienlaikus var būt gan tuvāk, gan tālāk.

 

 

 

 

 

 

opera-4_Foto Agnese Zeltina

 

Operators kontrolē, vai kadrā viss ir kārtībā: vai nav krasas izmaiņas, nokritušas detaļas vai aizmirstas lietas.

 

 

 

 

 

opera-5_Foto Agnese Zeltina

 

Kad epizode ir uzfilmētā, operators vēlreiz pārbauda materiālu un sagatavo to montāžai.

 

 

 

 

 

 

 

Personība tuvplānā:

 

Ēvalds Lācis ir ne tikai operators un gaismotājs Animācijas Brigādes filmām, bet arī režisors animācijas filmai “Eži un lielpilsēta”, kas ir ieguvusi vairākas balvas kino festivālos. Ēvalds Lācis saka, ka galvenais, lai izdotos filma, ir draudzīga domubiedru komanda.

Vairāk par Ēvaldu Lāci un operatora darbu lasi šeit

 

 

 

 

 

 

SkaRez-1

 

SkaRez-1_Foto Agnese Zeltina

Skaņu režisors vada filmas ieskaņošanas procesu. Tas notiek ar speciālu tehniku aprīkotā skaņu ierakstu studijā, kur ir laba skaņas izolācija un piemērota akustika.

 

 

 

 

 

 

SkaRez-2_Foto Agnese Zeltina

Skaņu režisoram ir vairākas pultis, ar kurām viņš regulē skaļumu. Ekrānā var redzēt filmā notiekošo, un var vadīt filmai atbilstošo tekstu vai skaņu ierakstu.

 

 

 

 

 

 

SkaRez-3_Foto Agnese Zeltina

Blakus telpā kā šajā gadījumā bērni austiņās dzird, ko skaņu režisors saka un ierunā tekstu mikrofonā.

 

 

 

 

 

 

 

SkaRez-4_Foto Agnese Zeltina

Skaņu režisors piemeklē īsto intonāciju un klausās, vai ierunātais atbilst filmas noskaņai.

 

 

 

 

 

 

 

Personība tuvplānā:

Barons

 

Andrim Baronam ir ļoti liela pieredze skaņu režijas darbā. Jau vairākus gadus viņš strādā studijā Rija, kur ieraksta skaņu ne tikai studijā tapušām filmām, bet arī ārpus studijas veidotām, un filmām, kuras tiek dublētas. Andris pats arī spēlē un komponē mūziku.  Vairāk šeit

 

 

 

 

 

 

produc-1

 

produc-1_Foto Agnese Zeltina

Kad ir radusies ideja par jaunu filmu, režisors to izstāsta producentam. Producents organizē filmas tapšanu.

 

 

 

 

 

 

 

produc-2_Foto Agnese Zeltina

Producents sagatavo filmas veidošanas izmaksu tāmi. Ir jāņem vērā, cik gara būs filma, cik daudz cilvēku būs iesaistīti un cik ilgi būs jāstrādā pie tās veidošanas. Tiek rakstīts projekts un piesaistīts finansējums vai no valsts, vai privātiem fondiem.

 

 

 

 

 

produc-3_Foto Agnese Zeltina

Kad ir atrasts finansējums, producents sameklē cilvēkus, kuri strādās pie šīs filmas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

produc-4_Foto Agnese Zeltina

Producents seko līdzi filmas tapšanas procesam, kontrolē, cik daudz ainas ir uzanimētas.

 

 

 

 

 

 

produc-5_Foto Agnese Zeltina

Filmas ainu grafikā tiek atzīmētas gatavās ainas. Tā producents kontrolē, vai filma tiks nodota laikā.

 

 

 

 

 

 

produc-6_Foto Agnese Zeltina

Kad filma ir gatava, producents sūta to uz dažādiem filmu festivāliem un dodas uz filmu tirgiem, tā saucamajiem “filmu pičiem” – pasākumiem, kuros pulcējas filmu producenti, attīstītāji un televīzijas kompāniju pārstāvji. Filmu veidotāji tur piedāvā savas filmas, savukārt televīzijas un filmu izplatīšanas kompānijas izvēlās, kādas filmas pirkt.

 

 

 

 

Personība tuvplānā:

 

Sabīne Andersone ir studijas Atom Art producente. Sabīnei padodas komunicēt ar cilvēkiem. Viņa ir mācījusies Latvijas Valsts universitātē jurisprudenci un Latvijas Kultūras akadēmijā kultūras teoriju. Vairāk lasi šeit

 

 

 

 

 

 

 makslas akademija

 

 

sko-1_Foto Agnese ZeltinaAr animāciju saistītās profesijas studē speciālās augstskolās. Studenti tur apgūst animācijas pamatprincipus un dažādas animācijas programmas.

 

 

 

 

 

sko-2_Foto Agnese Zeltina

Lekcijās studentiem tiek skaidrots, kā veidojās kustība un kā piešķirt tēliem raksturu.

 

 

 

 

 

 

 

sko-3_Foto Agnese Zeltina

 

Studenti realizē savas idejas, un pasniedzēji palīdz tās īstenot.

 

 

 

 

 

sko-4_Foto Agnese Zeltina

 

Animācijas skolas nodrošina studentus ar visu animācijas procesam nepieciešamo tehniku un datorprogrammām.

 

 

 

 

 

sko-5_Foto Agnese Zeltina

 

Paralēli animācijas apgūšanai studentiem ir arī lekcijas par mākslas un kultūras vēsturi, animācijas režiju u. c.

 

 

 

 

 

Audiovizuālās izglītības iespējas Latvijā skatīt šeit

 

 

Personība tuvplānā:

 

Inga Prauliņa ir režisore, animatore un pasniedzēja. Par animāciju viņa uzsver būtiskāko: “Jēdziens animācija nenozīmē automātiski kino. Animācija ir ilūzija par kustību. Tā var būt šķirstāmā grāmatiņa ar animācijas zīmējumiem vai zootrops. Animācija ir atdzīvināts attēls vai nu ar kinolenti, vai grāmatu vai ko citu. Animācija ir zināšanas, kā apmānīt redzi, un tās nemainās atkarībā no izmantotajiem līdzekļiem.”

Vairāk par to, ko Inga Prauliņa stāsta par animāciju un animācijas apgūšanu, vari lasīt šeit

 

 

Edmunds Jansons ir vairāku filmu režisors, kurš saņēmis balvas slavenos pasaules filmu festivālos. Edmunds Jansons ir izveidojis studiju Atom Art un ir gandrīz visu šajā studijā tapušo filmu režisors un garīgais tēvs. Edmunds Jansons ir cilvēks, kurš nepārtraukti pilnveidojas pats un mudina pilnveidoties gan savus līdzgaitniekus, gan studentus un darbiniekus.

Vairāk par Edmundu Jansonu lasi šeit

 

 

 

 

 

 

 

 

Iet uz:

galvinja2

 

 

Projekts tapis 2015. gadā ar Nacionālā Kino centra finansiālu atbalstu

Ideja un realizācija – 2015 © MULTENKULTEN. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz MULTENKULTEN obligāta

Foto – 2015 © Agnese Zeltiņa

nacionalais-kino-centrs-logo-300x195