Nils Skapāns

(1969)

1Nils Skapans_foto Agnese Zeltina-052Latvijā vienīgais plastilīna animācijas meistars Nils Skapāns ir spilgts piemērs no talantīgo autodidaktu plejādes, jo absolvējis tikai Rīgas 39. vidusskolu un visu tālāko sasniedzis ar mērķtiecīgu darbu. Pēc skolas un dienesta armijā Nils sāka strādāt par operatoru animācijas filmu studijā Dauka un filmēja zīmētās multenītes Fantadroms, Rāvējslēdzējs, Krikši, Seserija, arī lielfilmu Ness un Nesija, pie kuras darbs ilga trīs gadus. 1993. gadā viņš pārcēlās uz leļļu filmu studiju Animācijas brigāde un drīz jau patstāvīgi – kā režisors un scenārija līdzautors – veidoja seriālu Munks un Lemijs, un jau drīz par vienu no savām pirmajām šī seriāla filmiņāmLidojam?! (1994) saņēma bērnu žūrijas galveno balvu Stikla lācis Berlīnes festivālā (1995). Pēc septiņām Munka un Lemija filmām sekoja seriāls Zvēri, šī seriāla filma Caurā māja 2000. gada festivālā Lielais Kristaps Nilam atnesa balvu par labāko animācijas režiju. Tomēr pamazām Skapāna filmas attālinājās no Animācijas Brigādes tradicionālās stilistikas, viņš izmēģināja jaunus materiālus (piemēram, virpota koka detaļas filmā Klucānija (2000) un drīz arī atklāja sev plastilīnu kā leļļu animācijas tehniku. 2002. gadā, veidojot filmu Smilšu pils, Skapāns nodibināja patstāvīgu leļļu filmu studiju ar firmas zīmi Nilsons Jura Podnieka studijas paspārnē, 2004. gadā atgriezās Berlināles konkursa skatē ar filmu Redzi, Trusi!… Tētis brauc uz Londonu, bet 2005. gadā izveidoja savu pirmo animācijas filmu pieaugušajiem. 2008. gadā Nils Skapāns izmēģinājis atkal jaunu leļļu materiālu, kopā ar mākslinieci Vitu Valdmani veidojot filmas Sasit spārnus varoņus no keramikas. 2010. gadā ar filmu Burvīga diena Nils Skapāns vēlreiz tiek uzaicināts piedalīties Berlināles konkursa skatē un nu jau ir uz palikšanu pieskaitīts pasaules animācijas elitei.

(informācija no Filmas.lv)

 

 

 

Nils Skapāns par profesiju

 

– KAD SĀKA INTERESĒT ANIMĀCIJA?

Kā jau gandrīz visiem, arī man bērnībā patika “multenes”, tomēr man šī patika tā arī nepārgāja. Ar laiku arī sāka interesēt ne tikai pašas filmas, bet arī tas, kā tās top.

– KĀDĀS ANIMĀCIJAS STUDIJĀS ESAT STRĀDĀJIS UN KO DARĪJIS?

Sāku strādāt studijā “DAUKA” 1989. gadā (ārprāts, cik tas ir sen!). Sākumā biju krāsotājs. Nu, tas, kurš krāso uz celuloīda zīmējumus. Tagad tā vairs sen nedara. Tad kļuvu par operatoru. Pēc pāris gadiem pārgāju uz leļļu filmu studiju “Animācijas Brigāde”. Vispirms darīju dažādus palīgdarbus, pēc kāda laika sāku arī vadīt lelles (animēt), un tad jau nepagāja ilgs laiks, kad man tika uzticēts arī pašam režisēt savu filmu (“ALA” 1994.). “AB” studijā nostrādāju apmēram 10 gadu, tad izdomāju, ka vēlos strādāt citādāk un patstāvīgāk, tādēļ “Jura Podnieka studijā” uztaisīju tādu kā pats savu mazu studiju (“Nilsons”), tur arī nostrādāju kādus 10 gadu, bet tagad nu jau dažus gadus esmu studijas Lokomotive paspārnē.

– KAPĒC STRĀDĀJAT TIEŠI PLASTILĪNA ANIMĀCIJAS TEHNIKĀ?

Sākumā tas bija tādēļ, ka tas ir salīdzinoši vienkāršāk, lai izgatavotu lelles. Nevajag iesaistīt tik daudz citu cilvēku. Turklāt ar plastilīna lellēm ir iespējams izveidot daudzveidīgāku kustību, nekā ar tradicionālajām lellēm.

– KĀ APGUVĀT ANIMĀCIJU?

Pašmācības ceļā, strādājot “Daukā” un “AB”. Vienkārši darīju reālu darbu un mācījos. Tajā laikā nekādu citu iespēju nebija.

– VAI IR VAJADZĪGAS TĒLNIEKA IEMAŅAS, LAI STRĀDĀTU AR PLASTILĪNA TĒLIEM?

Tēlnieka iemaņas, tas ir skaļi teikts, tomēr, darbojoties ar plastilīna lellēm, tās mēdz deformēties, un tādēļ ir vēlams pašam varēt šīs lelles daudzmaz atjaunot, jo nevar katru reizi skriet pie skulptora.

– KĀ RODAS IDEJA, VEIDOT PAŠAM FILMAS?

Nezinu. Tas vienkārši notiek.

– VAI IEGŪTĀ IZGLĪTĪBA NODER, STRĀDĀJOT PAR ANIMATORU UN REŽISORU?

Varētu teikt, ka nē. Jo, kā jau minēju, visu esmu apguvis pašmācības ceļā. Izglītība man ir parastā – vidējā.

– KĀDAS ZINĀŠANAS, PRASMES UN IZGLĪTĪBA BŪTU NODERĪGA, SĀKOT DOMĀT PAR ANIMATORA VAI REŽISORA KARJERU?

Par izglītību − nezinu. Zināšanas un prasmes rodas, tikai kaut ko darot. Vajadzīga liela vēlēšanās un kaut kāda ļoti cieša pārliecība, ka tu to vari. Nu, jā, un, ja dikti gribas nodarboties ar animāciju, tad pilnīgi noteikti ir vajadzīga tāda īpašība kā PACIETĪBA.

 

 

 

Radošā biogrāfija

Režisors

  • Marsietis (2015)
  • Spoku stunda (2014)
  • Kaķis maisā (2013)
  • Es gribu redzēt rūķīšus! (2012)
  • Tārpiņš (2011)
  • Burvīga diena (2010)
  • Kāpēc varde nedziedāja. Austras koka pasakas (2009)
  • Sasit spārnus! (2008)
  • Puslācis (2007)
  • Raganas poga (2006)
  • Telefons (2005)
  • Redzi, Trusi?… tētis brauc uz Londonu! (2004)
  • Planēta “Zolitūde” (2002)
  • Smilšu pils (2002)
  • Diversija (2001)
  • Klucānija (2000)
  • Pavasaris (2000)
  • Murrr-gi. Cikls “Zvēri” (1999)
  • Caurā māja. Cikls”Zvēri” (1999)
  • Laupītājs. Cikls “Zvēri” (1999)
  • Putnu dienas. Cikls “Zvēri” (1998)
  • Jokojot par tēmu “Grimms un Andersens” (1997)
  • Labrīt! Cikls “Zvēri” (1996)
  • Mamma. Cikls “Munks un Lemijs” (1995)
  • Rieksts. Cikls “Munks un Lemijs” (1995)
  • Aste. Cikls “Munks un Lemijs” (1994)
  • Grauzējs. Cikls “Munks un Lemijs” (1994)
  • Lidojam!? Cikls \\\”Munks un Lemijs\\\” (1994)
  • Ragi. Cikls “Munks un Lemijs” (1994)
  • Smiekli. Cikls “Munks un Lemijs” (1994)
  • Ala. Cikls “Munks un Lemijs” (1993)

Scenārija autors

  • Marsietis (2015)
  • Spoku stunda (2014)
  • Kaķis maisā (2013)
  • Es gribu redzēt rūķīšus! (2012)
  • Tārpiņš (2011)
  • Burvīga diena (2010)
  • Sasit spārnus! (2008)
  • Puslācis (2007)
  • Raganas poga (2006)
  • Telefons (2005)
  • Redzi, Trusi?… tētis brauc uz Londonu! (2004)
  • Dvēseļu mežs (2002)
  • Planēta “Zolitūde” (2002)
  • Smilšu pils (2002)
  • Diversija (2001)
  • Pavasaris (2000)
  • Laupītājs. Cikls “Zvēri” (1999)
  • Jokojot par tēmu “Grimms un Andersens” (1997)
  • Labrīt! Cikls “Zvēri” (1996)
  • Mamma. Cikls “Munks un Lemijs” (1995)
  • Rieksts. Cikls “Munks un Lemijs” (1995)
  • Aste. Cikls “Munks un Lemijs” (1994)
  • Grauzējs. Cikls “Munks un Lemijs” (1994)
  • Lidojam!? Cikls \\\”Munks un Lemijs\\\” (1994)
  • Ragi. Cikls “Munks un Lemijs” (1994)
  • Smiekli. Cikls “Munks un Lemijs” (1994)
  • Ala. Cikls “Munks un Lemijs” (1993)
  • Orhidejas. Cikls “Munks un Lemijs” (1993)

Operators

  • Es gribu redzēt rūķīšus! (2012)
  • Tārpiņš (2011)
  • Burvīga diena (2010)
  • Sasit spārnus! (2008)
  • Puslācis (2007)
  • Raganas poga (2006)
  • Telefons (2005)
  • Redzi, Trusi?… tētis brauc uz Londonu! (2004)
  • Smilšu pils (2002)
  • Diversija (2001)
  • Puķes. Cikls “Fantadroms” (1992)
  • Ceļš. Cikls “Seserija” (1992)
  • Mākonis. Cikls “Seserija” (1992)
  • Plūdi. Cikls “Seserija” (1992)
  • Kā bērniņš nāk pasaulē (1991)
  • Ness un Nesija (1991)

Mākslinieks

  • Marsietis (2015)
  • Mākslinieks [anim.]
  • Spoku stunda (2014)
  • Kaķis maisā (2013)
  • Es gribu redzēt rūķīšus! (2012)
  • Puslācis (2007)
  • Telefons (2005)
  • Redzi, Trusi?… tētis brauc uz Londonu! (2004)
  • Smilšu pils (2002)
  • Planēta “Zolitūde” (2002)
  • Diversija (2001)
  • Pavasaris (2000)
  • Aste. Cikls “Munks un Lemijs” (1994)

Montāžas režisors

  • Es gribu redzēt rūķīšus! (2012)
  • Tārpiņš (2011)
  • Burvīga diena (2010)
  • Kāpēc varde nedziedāja. Austras koka pasakas (2009)
  • Sasit spārnus! (2008)
  • Puslācis (2007)
  • Raganas poga (2006)
  • Telefons (2005)
  • Redzi, Trusi?… tētis brauc uz Londonu! (2004)
  • Smilšu pils (2002)
  • Planēta “Zolitūde” (2002)
  • Klucānija (2000)
  • Murrr-gi. Cikls “Zvēri” (1999)
  • Caurā māja. Cikls”Zvēri” (1999)
  • Laupītājs. Cikls “Zvēri” (1999)
  • Putnu dienas. Cikls “Zvēri” (1998)

Montāžists

  • Tārpiņš (2011)

Animators

  • Uz spēles Latvija (2014)
  • Es gribu redzēt rūķīšus! (2012)
  • Tārpiņš (2011)
  • Burvīga diena (2010)
  • Sasit spārnus! (2008)

Producents

  • Es gribu redzēt rūķīšus! (2012)
  • Tārpiņš (2011)
  • Burvīga diena (2010)
  • Sasit spārnus! (2008)
  • Puslācis (2007)
  • Raganas poga (2006)
  • Telefons (2005)
  • Redzi, Trusi?… tētis brauc uz Londonu! (2004)
  • Smilšu pils (2002)
  • Planēta “Zolitūde” (2002)
  • Diversija (2001)
  • Pavasaris (2000)

 

 

 

 

 

Iet uz:

galvinja1

galvinja2